Both MURDER and Love Me Longer played in Riga, Latvia at the Eksperimentala Kino Vakari last Saturday 28th November. Thanks to Ieva Balode for organising the event. Hopefully there's more to come.
Love Me Longer featuring Neil Thompson
EKSPERIMENTĀLĀ KINO VAKARI
Sestdien, 28. novembrī Ieva Balode aizsāks EKSPERIMENTĀLĀ KINO VAKARUS kinoteātrī "Kino Bize" (Elizabetes 37, Rīgā) , sniedzot ieskatu eksperimentālajā kino žanrā, demonstrējot atlasītas filmu programmas un aicinot ciemos ar saviem jaunākajiem darbiem draugus no Viļņas, Berlīnes, Londonas, kas ikdienā filmas veido tieši šajā mākslinieciskās izteiksmes formātā.
Pirms pāris gadiem filmu ražotājs "Kodak" pavēstīja pasaulei, ka pārtrauks celuloīda filmu ražošanu, jo kino nozari ir pārņēmušas digitālās tehnoloģijas. Tas bija liels un skaļš paziņojums, kas nozares pārstāvjiem rosināja pārdomas par mediju, kas, iespējams, tiešām pieder aizgājušajam laikam, pagājušā gadsimta kino eksperimentiem, vēsturiskajiem kino arhīviem, kas paliks guļam savā laika kapsulā nevienam vairs nevajadzīgi un praktiski nelietojami.
Lai nu kā, ir kāda mākslinieku un kinorežisoru grupa, kuri šo ziņu neuztvēra sentimentāli, bet gan ar lielu neizpratni un sašutumu, jo viņiem celuloīds ir vienīgais formāts, ar kādu viņi vispār strādā. FORMĀTS, KAS VIŅIEM NAV UN NEBŪS MIRIS! Iespējams, ka "Kodak" ar šo ziņu tikai izspēlēja labu mārketinga triku, bet, iespējams, ka pieprasījums patiešām ir gana liels, jo dažus mēnešus vēlāk globālajā tīmeklī parādījās ziņa, ka "Kodak" turpina celuloīda ražošanu un visi tie, kam šis formāts ir nozīmīgs, varēs to lietot arī turpmāk.
Kas īsti ir šie autori, kas nevar iztikt bez celuloīda un kas ir būtiskākais, kas šo mediju atšķir no digitālajiem medijiem? Uz šo jautājumu vislabāk atbild eksperimentālā kino žanra pārstāvji - entuziastu pulciņš vairākās pasaules valstīs, kas kino uztver kā paplašinātu mediju, kam analogie mediji un celuloīds ir apzināti lietots materiāls, kam kino skatīšanās un veidošana ir fizikāls, bioķīmisks un filosofisks process. Kino kā apziņu paplašinošs piedzīvojums.
No 28. novembra kinoteātrī "Kino Bize" būs skatāma vēl nebijusi kino filmu programma, kas skatītājus iepazīstinās ne tikai ar analogā kino specifiku un tā pārstāvjiem mūsdienās, bet tieksies paplašināt kino skatīšanās robežas, sniedzot ieskatu eksperimentālā kino žanrā, kas nav vairs tikai kā izbijusi lappuse divdesmitā gadsimta sākuma avangarda kino vēsturē. Tas ir zināms arī kā augošs kino žanrs, kas pārliecinoši definē savu vietu, balansējot starp pasaules mākslas telpām un avangarda kinoteātriem. Tas ir kino, kas atsaucas uz šo aizgājušo laiku, pārcilājot vecos kino arhīvus (found footage), piešķirot tiem jaunu nozīmi. Tas ir kino, kas vienmēr runās par nāvi, par patiesību un tās meklējumiem, par netveramību, par bailēm, par atmiņām un zemapziņu. Tas ir kino, kurš ir jāpiedzīvo un par kuru ir jādomā.
Kino programmas ietvaros būs skatāmas īsmetrāžas un atsevišķas pilnmetrāžas eksperimentālās filmas. Ievadrunu sniegs programmas veidotāja Ieva Balode. Turpmāk būs iespēja arī tikties ar dažiem no filmu veidotājiem klātienē.
The Open. Daniel Boos. 2012 '01.Kanāda
Palimpsest. Daniel Boos. 2014 '09. Kanāda
We carved ourselves in light.John Karabelas. 2005 '02. Grieķija
Liquidator. Karel Doing. 2010 '08. Nīderlande
Tamesa. Rosalind Fowler. 2014 '11. Lielbritānija
Love me longer. Michael Higgins. 2000 '05. Īrija
Murder. Michael Higgins. 2000 '05. Īrija
Chronos ABC.Vytautas Juozenas. 2014 '05. Lietuva
Comments
Post a Comment